Sākums – 60. gadi

Pirmie hipiji PSRS un Latvijā parādījās 60. gadu beigās, tikai dažus gadus vēlāk nekā Rietumos. Uzzināt par hipijiem bija iespējamas pēc 1967. gada, kad pastiprinātu uzmanību hipijiem pievērsa prese ārzemēs un ziņas nokļuva arī PSRS.

Ja Rietumos par “Mīlas vasaru” tiek dēvēta 1967. gada vasara, tad šeit Latvijā pirmais aktīvais hipiju vilnis ir 1968. gada vasarā. Laika nobīde nav pārāk liela, jo informācijas straume kļuva blīvāka un nebija vairs, iespējams, to pilnībā ierobežot.

Latvijā hipiju kustības sākumi cieši saistīti ar tā laika bohēmisko jaunatni un kafejnīcām. 1961. gadā Rīgas radošā jaunatne sāka pulcēties kafejnīcā “Sputņiks”(Vaļņu ielā 10), kas pēc kāda laika ieguva sev otru, neformālu nosaukumu “Kaza”, jo tajā atradās kafijas automāts ar uzrakstu Casino. Kafejnīcas bija vairākas – gāja arī Kārli, Putnu dārzu, Skapi u. C. Interesantākais ir tas, ka arī Latvijā ir bijuši bitņiki, vismaz tā sevi mūsdienās sauc, un droši vien arī toreiz dēvēja daļa toreizējo kafejnīcas “Kaza” apmeklētāji.

Informāciju par bitņikiem un hipijiem ieguva pārsvarā no poļu un čehu žurnāliem. Šo to varēja gūt arī no vietējās padomju preses, ja no negatīvās informācijas prata izlobīt pozitīvo patiesības graudiņu. Tās bija tikai mazas bildītes un īsi rakstiņi, bet jo grūtāk nāca informācija, jo lielāka bija interese par to. bija zināms, kas notiek pasaules mūzikā, zināmi un iemīļoti Rietumu mūziķi– Dženisa Džoplina, Džimijs Hendriks, Džims Morisons, “Jefferson Airplanes”, “Led Zeppelin”, bija informācija arī par lielākajiem ASV rokfestivāliem – Montereju (1967) un Vudstoku (1969). Protams, par Vudstokas video ierakstiem varēja tikai sapņot, pieejamas bija tikai mazas un miglainas fotogrāfijas no poļu žurnāliem ar Džimiju Hendriksu vai Džoplinu. Zināma bija arī hipiju “paradīze” – Sanfrancisko, saukta arī Frisko un Skota Makenzija dziesma: “If you will go to Sanfrancisko”. Skaņuplates savukārt varēja nopirkt no jūrniekiem vai arī lūgt, lai radinieki tās atsūta pa pastu. Tas, kuram šādi ieraksti bija, dalījās ar pārējiem.

Visi līdzīgi domājošie vairāk vai mazāk eksistēja vienā “telpā”. Šajā laikā nevar runāt par dažādiem grupējumiem, tas bija liels paziņu loks, kurā visi pazina visus. “Kaza” un hipiji nebija viens un tas pats, tās bija lietas, kas dzīvoja savstarpējā mijiedarbībā.

Hipijiem vēl nebija nekādu kanonu, tikai zinātkāre un sajūsma par šo iespēju – dzīvot citādi. Par iespēju valkāt krāšņus tērpus, staigāt basām kājām pa pilsētas ielām, pulcēties Doma laukumā un dziedāt All you need is love, apzīmēt savas istabas un citu māju sienas ar tradicionālajiem hipiju saukļiem un puķēm, mūzikas ierakstu trūkuma dēļ līdz pat rītam klausīties Radio Luxemburg un Voice of America, stila un intereses pēc šad tad pamēģināt kādu romparkīnu, seduksēnu un visu pārdzīvoto pārvērst fotogrāfijās, hepeningos, filmās, dzejoļos, zīmējumos.

Šīs grupas “stilists” un neformālais garīgais līderis bija mākslinieks Andris Grīnbergs. Vēl šajā grupā ietilpa Ruta Kreice, Ieva Brašmane, viņas brālis, Ņemošs un vēl daudzi citi cilvēki. Vēl kā spilgta tā laika personība jāmin Ivars Priede, kurš mūsdienās ir pazudis no redzesloka, bet viņa hipija gaitas bija ilgākas nekā Doma laukuma grupiņai, viņš vairāku vēlāka laiku hipiju nostāstos figurē kā viens no pirmajiem Rīgas hipijiem. Pats viņš 80.gados apgalvojis, ka vispirms bijis bitņiks, pēc tam hipijs.

Pirmie Rīgas hipiji faktiski neuzturēja nekādus sakarus ar citiem hipijiem no PSRS, daudz lielāka interese katram bija par savu iekšējo pasauli, draugu pulciņu un visu cilvēci kopumā. Šo pirmo hipiju arī nebija daudz – varbūt kādi 25 –30 cilvēki. Ļoti daudzi tā laika kafejnīcu apmeklētāji par sevi pašlaik saka – “Es biju gandrīz hipijs”. Viņi nevalkāja hipiju ārējos atribūtus – košas drēbes, garus matus, bet patiesībā pievienojās hipiju idejām.

Daļa no tiem, kuriem 1968. gadā jau bija ap un pāri 20 gadiem  ap 1971.-72.gadu vairs aktīvi neiesaistījās pasākumos, jaunākie vēl aizvien turpināja aktīvi piedalīties un turpināja aktīvi atbalstīt domu: “Labāk mīlēsimies nekā karosim!“un pieredzēja hipiju uzplaukumu visā Padomju Savienībā

Vienīgais, skaistais komentārs pie “Sākums – 60. gadi

  1. Pingback: crazy bulk

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*

Huh?