TAT TVAM. Es domāju, ka ir tā.

Tat Tvam orģinālizdevuma vāks

Andra Černova un draugu 1990.gadā izdevums, kas pauž viņu dzīves uztveri un idejas, pēc tam dalīts savējiem un svešiem. Andris Černovs ir/bija grupas Tat Tvam līderis. Brošūrā minētajās mājās, Vadaiņos Andris dzīvoja 80.gadu beigās, 90.gadu sākumā.
Raksta beigās apskatāms arī izdevuma oriģināls.

A. Černovs.

tumši zilā naktī
spīd balta spuldze
iet cilvēks baltā mētelī
vējā aizkari plīvo
lietus lāses sitas pret palodzi
tevis nav man ir ļoti skumji

MAN IR KAUNS

Man ir kauns par jums. Kauns un skumji, ka jādzīvo starp tādiem. Pēkšņi jūs visi gribat būt labi, darīt visu pareizi. Novērst visas nejēdzības utt. . Izrādās, ka jūs saprotat un esat sapratuši visus šos gadus. Jūs esat sapratuši, cik bezjēdzīga un šausmīga ir bijusi dzīve visu šo laiku Padomju Savienība. Bet kā tad tas viss notika? Kas to visu izdarīja? Vai jūs zināt, cik cilvēku pa šo laiku nodzērušies, izdarījuši pašnāvības, sajukuši prātā? Kad jums par visu to teica tad – agrāk -, jūs atbildējāt: “Jā, varbūt tā ir, taču tā ir dzīve, tā ir realitāte.” Mēs kliedzām: “Nē, tā nav realitāte, tā nevar būt dzīve.”

Lasīt visu

Jānis Sirmbārdis, Hipija monologs

Dzejas dienu ieskaņā – Jānis Sirmbārdis.
Laikraksts “Literatūra un Māksla”, 1970. gads.

 

Hipija monologs

Pasaule uz pazušanu iet?
Nu lai iet! Nav ko bremzes raustīt!
Kāda jēga, vīst kāds zieds vai zied?
Visi tempļi tik un tā būs grausti.

Un it visam reizi jāpazūd
Būs tāpat, kā viss ir kādreiz radies.
Un vienalga, vai šīm brīdim būt
Nākamgad vai vēl pēc miljons gadiem.

Un, ja zust, lai mirklī pazūd viss!
Mirklis viens lai elles liesmās aiznes!
Citās pasaulēs kāds varbūt ieraudzīs:
- Brālīši! Rau, atkal jauna zvaigzne! -

Varētu jau, protams, sacīt – Nē! -
Bet kas mūsu vārgās balsis klausīs?
Tāpēc labāk sēdu piesaulē,
Aizbāzis ar ģitāru sev ausis.

Taisnības cīnītāji

Gaujas nometne 1982. gadāRaksts 1988. gada žurnāla “Avots” jūnija numurā. Autors – Andrejs Dripe.

Liela jauniešu grupa — tuvu pie simta — dzīvo priežu mežā netālu no Rīgas. Teltis, ugunskuri, katli ēdiena vārīšanai, turpat upe, var peldēties, arī šoseja blakus, «nobalsojot» var braukt uz kuru pusi vēlas. Vecums tā no 15 līdz 20 gadiem, vairākums jaunekļu, meiteņu kāda trešā daļa. Skaisti — lai mūsu nākotnes kalēji veselīgi atpūšas, lai izklaidējas pēc cītīgās mācīšanās klasēs un auditorijās!

Lasīt visu

Puķu bērnu mājokļi

Šī raksta mērķis ir parādīt  hipiju mājokļus un to interjeru, pievēršoties tieši pašas kustības dalībnieku tiešajām izpausmēm, nevis profesionālu dizaineru atsaucēm uz hipiju vidi. Tā kā kustības pārstāvji nealka pēc materiālām vērtībām, bet par galveno priekšnoteikumu uzskatīja fizisku un garīgu neatkarību. Tādēļ jāpiemin, ka hipiju mājokļi bija ne tikai tradicionāli dzīvokļi vai ēkas, bet arī daudz nepierastāki varianti.

 Autobusi un alas

Ņemot vērā tieksmi ceļot, ļoti daudzi hipiji iegādājās autobusiņus, par savdabīgu kontrkultūras pazīšanās zīmi kļuva Volkswagen busiņš. Šos braucamrīkus nokrāsoja košās krāsās un iekārtoja tā, lai tajos būtu iespējams ilgstoši uzturēties un uztvēra kā otrās mājas. Kā spilgtāko piemēru, šķiet var minēt slavenā rakstnieka Kena Kīzija (Ken Kesey) un viņa domubiedru grupas Merry Pranksters autobusu, ar kuru viņi pārvietojās pa ASV 60. gadu beigās.

Lasīt visu

Students

Dzejolis, kas publicēts 1971. gada Karogā Nr. 9!

Autors – Arvīds Grigulis, kurš nesen atgriezies no ceļojuma pa ASV.

Students

Gari mati kā senlaiku bruņiniekam,
Pinkaina bārda kā Latvijas čigānam;
Apdriskāti džinsi puķotiem ielāpiem,
Tīšiem eļļas plankumiem;
Kamzolis izbalējis kā makšķerniekam;
Kājās nošķiebtas kedas.
Tāds kā trūcīgs, lai neteiktu vairāk.
Tikai ne viens vien no šiem bārdaiņiem
Izkāpj no personīga limuzīna,
Zibsnījot briljanta gredzenu
Vai zelta pulksteni.
Ik dienas uz kādām universitātes kāpnēm
Rīko mītiņus.
Klaigā, spēlē ģitāres un skaļi dzied.
Protestē un iegūst morālu kapitālu.
Tad izklīst pa auditorijām,
Un, kas tas dīvainākais:
Mācās. Ļoti nopietni mācās.

Fokusā – mūsu republikas hipiji

Raksts no 1970. gada žurnāla “Veselība”, kurā RMI Psihiatrijas katedras asistents  I. Eglītis mēģina skaidrot Latvijas hipiju  parādību no psihiatrijas viedokļa.

Lūk, citāts: “Tā vietā, lai to izšķiestu ģitārai, garu matu audzēšanai, bezgaumīga apģērba iegādei un kafejnīcai, labāk būtu iemācīties kādu svešvalodu, apgūt specialitāti, sākt nodarboties kādā sporta sekcijā, iestāties augstskolas sagatavošanas kursos un audzināt sevi par kulturālu, izglītotu, sabiedrībai derīgu cilvēku.” Priecīgu lasīšanu!
Lasīt visu

Love, Janis (2. daļa)

Dženisas Džoplinas vēstulesDženisas Džoplinas vēstules ģimenei, turpinājums. Pirmo daļu lasiet šeit.

1967. gada aprīlī
Dārgā mamma, ģimene,mums visiem un man pašai klājas tik labi, ka pat īsti nespēju tam noticēt. Nekad nebūtu domājusi, ka viss var būt tik brīnišķīgi. Vispirms par grupu. Esam labāki nekā jebkad (lūdzu, izlasiet pievienoto recenziju no S.F.Examiner) un strādājam bez pārtraukuma. Tikko beidzām triju nedēļu koncertsēriju; spēlējām sešus vakarus nedēļā, un jau tagad mums ir aizņemti visi vīkendi mēnesi uz priekšu. Vienā vīkendā nopelnām tūkstoti vai pat vairāk. Par atsevišķiem vakariem saņemam no 500 līdz 900 dolāru. Nav slikti bītņiku kompānijai, vai ne?

Lasīt visu

Love, Janis (1. daļa)

Janis JoplinNeviens, kurš viņu ir dzirdējis, to nav aizmirsis, kaut arī pasaule jau vairāk nekā 30 gadus griežas bez Dženisas Džoplinas, taču cilvēku apziņā Džoplinas vārds nesaraujami saistīts ar hipiju paaudzes cerību, mulsuma, sevis meklējumu un apzināšanās laiku sešdesmito gadu otrajā pusē. Arī šeit lasāmās vēstules saviem tuviniekiem Džoplina rakstījusi šajā laikā, kas aptver gandrīz visu dziedātājas karjeru no profesionālo gaitu sākuma līdz pasaules slavas saldo augļu smagajai nastai. Pēdējā vēstule tapusi pusgadu pirms Dženisas nāves, viņa mira 1970. gada 4. oktobrī naudas, slavas un radošo spēku pārpilnībā.
Lasīt visu

Mazliet par bitņikiem

Tulkotāja priekšvārds

Lasot Dž. Keruaka”Ceļā” un “Dharmas blandoņas” radās iespaids, ka bitņiki tādi Džeka Londona klaidoņstāstu turpinātāji vien ir. Tā pati lasāmviela romantiski noskaņotām mājsaimniecēm un pseidointelektuālajai jaunatnei.Tad, kad tiku pie V.S.Berouza ( 1914 – 1997) “Mirušo ceļu valstība” ( 1984.) ( The Place of Dead Roads), jutos apmulsis, vietām pat nepatīkami pārsteigts, bet it kā sāku saprast kāpēc bitņikus uzskata par visu mūsdienu subkultūru aizsācējiem. Nezinu, vai rakstnieks 70 gadu vecumā vēl lietojis psihotropas vielas, bet pa saviem “mirušajiem ceļiem”, viņš nēsājies galīgi bez bremzēm. Varbūt, ka tā arī vajag, jo būdams kaislīgs mūsdienu civilizācijas kritiķis, Berouzs nepaguris meklējis jaunus izteiksmes līdzekļus, spēcīgi ietekmēdams daudzus ievērojamus rakstniekus, māksliniekus, kinorežisorus.Mūziķu saraksts, ar kuriem rakstnieks ticies un sadarbojies ir iespaidīgs: Toms Vaits, Frenks Zapa, Pols Makartnijs, Miks Džegers, Petija Smita, Kurts Kobeins un daudzi citi.
      Jaunākā informācija par zobārstniecību - https://dentatop.lv