Jānis Sirmbārdis, Hipija monologs

Dzejas dienu ieskaņā – Jānis Sirmbārdis.
Laikraksts “Literatūra un Māksla”, 1970. gads.

 

Hipija monologs

Pasaule uz pazušanu iet?
Nu lai iet! Nav ko bremzes raustīt!
Kāda jēga, vīst kāds zieds vai zied?
Visi tempļi tik un tā būs grausti.

Un it visam reizi jāpazūd
Būs tāpat, kā viss ir kādreiz radies.
Un vienalga, vai šīm brīdim būt
Nākamgad vai vēl pēc miljons gadiem.

Un, ja zust, lai mirklī pazūd viss!
Mirklis viens lai elles liesmās aiznes!
Citās pasaulēs kāds varbūt ieraudzīs:
- Brālīši! Rau, atkal jauna zvaigzne! -

Varētu jau, protams, sacīt – Nē! -
Bet kas mūsu vārgās balsis klausīs?
Tāpēc labāk sēdu piesaulē,
Aizbāzis ar ģitāru sev ausis.

Karikatūras par hipijiem, 70-to gadu sākums

1970-to gadu karikatūras no žurnāla “Dadzis” par hipiju vai vienkārši mataino tā laika neformāļu tēmu. Kā redzam, galvenā uzmanība tiek pievērsta ārējam izskatam, mūzikas mīlestībai un attieksmei pret darbu. Respektīvi, karikatūru tēli ir noauguši, klausās vai spēlē ļoti skaļu (vai vienkārši nesaprotamu) mūziku un cenšas pārtikt no vecāku līdzekļiem. Par hipiju ideoloģisko pārliecību un vērtībām karikatūras klusē.

Taisnības cīnītāji

Gaujas nometne 1982. gadāRaksts 1988. gada žurnāla “Avots” jūnija numurā. Autors – Andrejs Dripe.

Liela jauniešu grupa — tuvu pie simta — dzīvo priežu mežā netālu no Rīgas. Teltis, ugunskuri, katli ēdiena vārīšanai, turpat upe, var peldēties, arī šoseja blakus, «nobalsojot» var braukt uz kuru pusi vēlas. Vecums tā no 15 līdz 20 gadiem, vairākums jaunekļu, meiteņu kāda trešā daļa. Skaisti — lai mūsu nākotnes kalēji veselīgi atpūšas, lai izklaidējas pēc cītīgās mācīšanās klasēs un auditorijās!

Lasīt visu

Students

Dzejolis, kas publicēts 1971. gada Karogā Nr. 9!

Autors – Arvīds Grigulis, kurš nesen atgriezies no ceļojuma pa ASV.

Students

Gari mati kā senlaiku bruņiniekam,
Pinkaina bārda kā Latvijas čigānam;
Apdriskāti džinsi puķotiem ielāpiem,
Tīšiem eļļas plankumiem;
Kamzolis izbalējis kā makšķerniekam;
Kājās nošķiebtas kedas.
Tāds kā trūcīgs, lai neteiktu vairāk.
Tikai ne viens vien no šiem bārdaiņiem
Izkāpj no personīga limuzīna,
Zibsnījot briljanta gredzenu
Vai zelta pulksteni.
Ik dienas uz kādām universitātes kāpnēm
Rīko mītiņus.
Klaigā, spēlē ģitāres un skaļi dzied.
Protestē un iegūst morālu kapitālu.
Tad izklīst pa auditorijām,
Un, kas tas dīvainākais:
Mācās. Ļoti nopietni mācās.

1971. gada filma “Sejas”

1971. gada Imanta Brila dokumentā īsfilma „Sejas”, kas aktualizē 60. gadu beigu – 70. gadu sākuma jauniešu problēmas. Filmā redzams viens no pirmajiem Rīgas hipijiem Ivars Priede (garmatains puisis, kurš runā ar milici), ar hipiju saukļiem apzīmētas Rīgas ēku sienas, hipiju dzīvoklis, galvenās pulcēšanās vietas, kadri no Liepājas Dzintara, iespējams arī no  Asaru estrādes pirms grupas Katedrāle uzstāšanās. Viens no galvenajiem jautājumiem, ko filma uzdod – vai gari mati ir radošas personības iezīme? Filma nekad neesot bijusi plaši rādīta, jo tomēr garmataini jaunieši tajā tika pozicionēti pārāk pozitīvi un rādīti ļoti daudz.

YouTube Preview Image

Fokusā – mūsu republikas hipiji

Raksts no 1970. gada žurnāla “Veselība”, kurā RMI Psihiatrijas katedras asistents  I. Eglītis mēģina skaidrot Latvijas hipiju  parādību no psihiatrijas viedokļa.

Lūk, citāts: “Tā vietā, lai to izšķiestu ģitārai, garu matu audzēšanai, bezgaumīga apģērba iegādei un kafejnīcai, labāk būtu iemācīties kādu svešvalodu, apgūt specialitāti, sākt nodarboties kādā sporta sekcijā, iestāties augstskolas sagatavošanas kursos un audzināt sevi par kulturālu, izglītotu, sabiedrībai derīgu cilvēku.” Priecīgu lasīšanu!
Lasīt visu