Bitņiku kustība

Viens no bitņiku rakstniekiem Džeks Keruaks romānā “Dharmas blandoņas” 1958.gadā rakstīja par iedomāto nākotnes modeli:
“Vajag, lai pasauli piepildītu dīvaiņi ar mugursomām, kuri atteiktos pakļauties vispārējiem patērētāju sabiedrības noteikumiem. ā»audis strādā tādēļ , lai iegūtu privilēģiju izmantot visas šīs grabažas, kuras pēc savas būtības ir nevajadzīgas. Manā priekšā iznirst grandioza mugursomu revolūcija, tūkstoši un miljoni jauno amerikāņu ceļo ar mugursomām plecos, kāpj kalnos, raksta dzejoļus, kuri tiem nejauši ienāk prātā un darot dažādas dīvainas lietas viņi uztur sevī mūžīgu brīvības sajūtu.”
Lasīt visu

Mazliet par bitņikiem

Tulkotāja priekšvārds

Lasot Dž. Keruaka”Ceļā” un “Dharmas blandoņas” radās iespaids, ka bitņiki tādi Džeka Londona klaidoņstāstu turpinātāji vien ir. Tā pati lasāmviela romantiski noskaņotām mājsaimniecēm un pseidointelektuālajai jaunatnei.Tad, kad tiku pie V.S.Berouza ( 1914 – 1997) “Mirušo ceļu valstība” ( 1984.) ( The Place of Dead Roads), jutos apmulsis, vietām pat nepatīkami pārsteigts, bet it kā sāku saprast kāpēc bitņikus uzskata par visu mūsdienu subkultūru aizsācējiem. Nezinu, vai rakstnieks 70 gadu vecumā vēl lietojis psihotropas vielas, bet pa saviem “mirušajiem ceļiem”, viņš nēsājies galīgi bez bremzēm. Varbūt, ka tā arī vajag, jo būdams kaislīgs mūsdienu civilizācijas kritiķis, Berouzs nepaguris meklējis jaunus izteiksmes līdzekļus, spēcīgi ietekmēdams daudzus ievērojamus rakstniekus, māksliniekus, kinorežisorus.Mūziķu saraksts, ar kuriem rakstnieks ticies un sadarbojies ir iespaidīgs: Toms Vaits, Frenks Zapa, Pols Makartnijs, Miks Džegers, Petija Smita, Kurts Kobeins un daudzi citi.

Klejojošie vaganti

Naudu ko tu guvis esi
Labāk laikus projām nesi
Meičām tavernās un vīnam.
( F. Vijons)

Klejojumi uz svešām zemēm nebūt nav tikai mūsdienu tradīcija. Tās sākumi meklējami jau viduslaikos. Līdz 12. gadsimtam bija samērā maz mācītu cilvēku, ceļošana bija sarežģīta un bīstama nodarbe. Nebija arī vajadzības doties tālos ceļos, jo jebkurš izglītots cilvēks varēja iegūt labu darbu. Bet 12.gadsimtā paplašinājās skolas un radās pirmā inteliģences pārprodukcija. Studenti, mūki bieži klīda apkārt saņemot dāvanas. Viņus sāka dēvēt par vagantiem ( lat.vagari – klejot)

Lasīt visu

Jautrais revolūcijas klauns, Vudstokas nācijas gudrais

Ebijs HofmanisEbijs Hofmanis (Abby Hoffman) uz šodienas Amerikas tēlu ir atstājis ne mazāku iespaidu kā Tomass Džefersons vai Bendžamins Franklins. Viņš bija sešdesmito gadu gara iemiesotājs un līderis. Grūti atrast vēl kādu, kurā tik dabiskā veidā būtu apvienojies patoss un āksts, klauns un varonis, virtuoza muldēšana un spīdoši teatrāla rīcība. Piedevām, pārdzīvojis puķu revolūcija par 20 gadiem, Ebijs nezaudēja tās garu visu mūžu. Sešdesmitie gadi bija caurvīti ar mūžīgās jaunības solījumu saldmi. Pirmo reizi tūkstošgadē bērnišķība, tiešums un atvērtība pasaulei tika uzskatīta par dzīves gudrību, bet iepriekšējās paaudzes apbružātais prātīgums – par sūnainu, snaudošu muļķību.

Lasīt visu

Digeri – 60. gadu DIY aktīvisti

Digeri darbojās 20. gs. 60-os gados Sanfracisko Heitešberijas rajonā, kas bija viens no pasaules Sešdesmito gadu kontrkultūras centriem un būtiski pārmainīja gan ASV, gan pasaules dzīvi un kultūru. Digeri darbojās noslēpumainas anonimitātes aizsegā. Savu nosaukumu tie ņēmuši no Anglijas Digeriem (1649-50), kas sludināja sabiedrības vīziju, kura būtu brīva no privātīpašuma, no visa veida pirkšanas-pārdošanas attiecībām. Lasīt visu

Digeri. Aiziet neaizejot.

The Free City Collective (Brīvās pilsētas kolektīvs)
1967. gada rudens – 1968. gada. pavasaris

1967 g. vasarā digeri šķīrās no sava pēdējā īpašuma – sava vārda. Turpmāk viņi sevi dēvēja par Brīvās pilsētas kolektīvu. Pēdējais viņu kā digeru rīkotais pasākums bija hipiju bēres 1967. g. 6. oktobrī. Šajā laikā vārda digeri lietošana jau bija pārlieku plaši izplatījusies, tās sevi dēvēja visdažādākie plaukstošās kontrkultūras nozarojumi. Lasīt visu

Digeri. Neredzamais cirks

1967.02.24-26. Invisible circus. Neredzamais cirks.

Invisible Circus plakātsAtminoties pirms gada notikušos Trips festivālus, digeri kopā ar Mākslinieku atbrīvošanas fronti nolēma sarīkot ne mazāk aizraujošu pasākumu 72 stundu garumā. Viņu mērķis bija parādīt publisko pasākumu bezzobainību un vājumu, izvedot alternatīvu notikumu, kurā katram klātesošajam ir iespēja būt nevis pasīvam skatītājam, bet gan aktīvi iesaistīties notiekošajā. Publicitātei tika nodrukāts un izlīmēts tūkstotis krāsainu plakātu, un tā arī bija vienīgā reklāma.

Lasīt visu

Love, Janis (1. daļa)

Janis JoplinNeviens, kurš viņu ir dzirdējis, to nav aizmirsis, kaut arī pasaule jau vairāk nekā 30 gadus griežas bez Dženisas Džoplinas, taču cilvēku apziņā Džoplinas vārds nesaraujami saistīts ar hipiju paaudzes cerību, mulsuma, sevis meklējumu un apzināšanās laiku sešdesmito gadu otrajā pusē. Arī šeit lasāmās vēstules saviem tuviniekiem Džoplina rakstījusi šajā laikā, kas aptver gandrīz visu dziedātājas karjeru no profesionālo gaitu sākuma līdz pasaules slavas saldo augļu smagajai nastai. Pēdējā vēstule tapusi pusgadu pirms Dženisas nāves, viņa mira 1970. gada 4. oktobrī naudas, slavas un radošo spēku pārpilnībā.
Lasīt visu

Love, Janis (2. daļa)

Dženisas Džoplinas vēstulesDženisas Džoplinas vēstules ģimenei, turpinājums. Pirmo daļu lasiet šeit.

1967. gada aprīlī
Dārgā mamma, ģimene,mums visiem un man pašai klājas tik labi, ka pat īsti nespēju tam noticēt. Nekad nebūtu domājusi, ka viss var būt tik brīnišķīgi. Vispirms par grupu. Esam labāki nekā jebkad (lūdzu, izlasiet pievienoto recenziju no S.F.Examiner) un strādājam bez pārtraukuma. Tikko beidzām triju nedēļu koncertsēriju; spēlējām sešus vakarus nedēļā, un jau tagad mums ir aizņemti visi vīkendi mēnesi uz priekšu. Vienā vīkendā nopelnām tūkstoti vai pat vairāk. Par atsevišķiem vakariem saņemam no 500 līdz 900 dolāru. Nav slikti bītņiku kompānijai, vai ne?

Lasīt visu