Karikatūras par hipijiem, 70-to gadu sākums

1970-to gadu karikatūras no žurnāla “Dadzis” par hipiju vai vienkārši mataino tā laika neformāļu tēmu. Kā redzam, galvenā uzmanība tiek pievērsta ārējam izskatam, mūzikas mīlestībai un attieksmei pret darbu. Respektīvi, karikatūru tēli ir noauguši, klausās vai spēlē ļoti skaļu (vai vienkārši nesaprotamu) mūziku un cenšas pārtikt no vecāku līdzekļiem. Par hipiju ideoloģisko pārliecību un vērtībām karikatūras klusē.

Par lietu kārtību

Maza oāze liela tuksneša vidū.
Palmas ēnā sēž hipijs un pīpē zālīti. Garām dodas karavāna. – Ei, hipij, celies, salasi banānus !
- Un tad ?!
- Dumjais ! Aiznesīsi banānus uz pilsētu pārdosi, varēsi nopirkt kamieli !
- Un tad ?!
- Tad varēsi uz kamieļa vēl vairāk banānus aizvest uz pilsētu un pārdot, pieņemt darbā ļaudis, kas tavā vietā lasa banānus!
- Un tad ?!
- Tad tu varēsi pats sēdēt zem palmas un pīpēt zāli!
- Bet es jau tāpat sēžu zem palmas un pīpēju !

Stāsts par paklājiņu

Iet pa trasi pipls. Pēkšņi viņam uzbrauc smagā mašīna. Tā uzbrauc, ka pavisam saplacina viņu, bet pati aizbrauc tālāk.

Netālu atradās mazs ciematiņš. Vecenīte no ciema ieraudzīja uz ceļa krāšņu, puķainu paklājiņu, sarullēja, aiznesa uz savu mājiņu un nolika pie gultas.

Pagāja vasara, pienāca rudens. Tuvojoties Jaunajam gadam, vecmāmiņa nolēma izmazgāt savu paklājiņu. Izmazgāja un izlika žāvēties pagalmā.

Ārā bija stiprs sals. Pipls apsaldējās un nomira.

Hipiju dzīve

Matainais satiek mažoru. Abi kādreiz skola kopā mācījušies. Matainais tāds izdēdējis, noskrandis. Mažors viņam saka: – Es gan tu, brālīt, nolaidies galīgi. Vai nu tā var ! Nāc, iesim, parādīšu tev kāda ir laba dzīve !

Aizved mažors mataino uz fletu, pabaro, dzirda ar dārgiem dzērieniem, cienā ar labām cigaretēm, vēlāk iedzen piplu vannā, viņa prikidu sadedzina pelnutraukā un iedod savu apģērbu.

No rīta iznāk pipls no mažora vpiskas. Iet, svilpo un domā :
- Eh, laba gan ir tā mūsu hipiju dzīve !

Brežņevs un hipiji

Leonīds Brežņevs reiz no tribīnes teicis :
- Biedri…Mūsu zemē ir parādījušies hipiji. Viņi mīl mūziku, dzer šņabi un cīnās par mieru….man arī tas viss patīk… un es arī cīnos par mieru….Tātad es arī esmu hipijs…

Laupīšana

Hipijam piesienas nikni urlas
- Atdod naudu !
- Nu nav man naudas, – atbild hipijs. – Nu tad bikses nost! Atdod tās!
- Ja, nu lūdzu, bet kur liksiet – tur jau ielāps uz ielāpa.
- Nu tad kedas.
- Bet tās man ir apzīmētas!
- Tu, ko, patiešām esi hipijs?
- Nuja, visīstākais!
- Vasja, iedod viņam divdesmit santīmus!

Kurš ir muļķis?

Iet hipijs pa Brīvības ielu, viņam uz maikas uzrakstīts “Esmu muļķis!”.

Pretīmnākošie garāmgājēji smaida, pēc tam vēl atskatās, lai vēl reiz paskatītos uz dzīvu muļķi un izlasa uzrakstu uz muguras “Un tu arī esi muļķis!”

Kas ir kas

Atbrauc urla uz svešu pilsētu. Vietējais aizved viņu uz centru un rāda:
- Lūk, redzi cilvēki krāsainos apģērbos, ar pērlīšu rotājumiem, gariem matiem – tie ir hipiji… kauties nepatīk un nemāk. – Bet tie, visi melnā, ar ķēdēm – tie ir panki – kauties patīk, bet nemāk..
- Tie melnās ādas jakās, ar motocikliem un meitenēm – rokeri … kauties viņiem patīk un māk arī…
- Bet tie arī ar pērlīšu rotājumiem, krāsainos apģērbos un parūkās, ar mietiem – tie ir tolkīnisti… un nedod Dievs viņus sajaukt ar hipijiem!

Stāsts par feņečku

Iet panks un metālists pa parku. Uz soliņa sēž hipijs un raud. Panks un metālists viņam jautā:
- Ko tu raudi ? Hipijs : Mazgājos vannā un aizskaloja man feņečku!
Metālists: Kas tas ir – feņečka?
Panks: Kas tas ir – vanna?

Hipiju revolūcija

Uzvarējusi hipiju revolūcija. Viņi kļuvuši par galvenajiem. Brauc savā mašīnā un redz – vecā pagrabā deg gaisma. Ielaužas tur – skatās – milicija!

Nu, saņem visus ciet, ieliek savā sagrabējušajā mašīnā un  aizved. Pa ceļam viens hipijs prasa otram:
- Bet ko mēs ar viņiem darīsim?
- Sūtīsim uz labošanas darbiem, lai pin feņkas, kamēr hairs ataugs!