Mamuda mūžam dzīvs!

Fr[э]nks Mamuda, autors nezināmsZiemassvētku noskaņās piedāvājam kaut ko patiesi priecīgu – tekstu no 2005. gadā izdotās Alternatīvās kultūras enciklopēdijas (Krievija, izd. Ultra.Kultura) par mamudismu. Kas tas tāds? Lasiet un līksmojat, uz tikšanos 19. jūlijā! [Kvadrātiekavās mūsu piezīmes.]
MAMUDISMS – vietēja rakstura hedoniskais kults, izplatīts vietējo neformāļu vidū Krievijas centra pilsētās (Maskava, Pēterburga) un Ukrainas centrālajos apgabalos. Radies 20.gs. 80-to gadu otrajā pusē Pēterburgas (Ļeņingradas) hipiju aprindās un vēlāk nodots sekotājiem Dņepropetrovskā, apvienojot tipisku zāles inspirētu gvelšanu, pret totalitārismu vērstu ņirgu, kā arī pretreakciju uz sabiedrības pieaugošo reliģiozitāti, izplatoties tādiem kultiem kā krišnaītisms un Baltā brālība. M. izcelsme ir unikāla, jo tas, atšķirībā no citām subkultūrām, nav aizņemts no Rietumiem, bet gan radies tieši postpadomju plašumos (vienīgais M. analogs šajā aspektā ir miķku kustība, kurai arī kājas aug Pēterburgā).

M. centrālā figūra ir Fr[э]nks Mamuda (tieši šādā rakstībā, [э] ir Mamudas saīsinātais vārds, M. centrālais simbols, līdzīgi kā krusts kristietībā) – pēc kanoniskās definīcijas, “pārpasaulīga personība, uz Kaņepju Dūmu Mākoņa sēdoša, virs Absolūtā Alus Ezera iekārusies.”

Mamuda nevar nolaisties uz zemes, jo atrodas permanentā konfliktā ar savu brāli Ahumu, kurš pastāvīgi vajā Mamudu, izmantojot dažādus netīrus paņēmienus. Ahumam intrigas palīdz vīt neredzami aģenti – kosmiskie hipnotizētāji jeb kosmohipi. Viņi uzsūta Mamudas sekotājiem paģiras, depresiju, milicijas [mūsdienās - policijas] vienības, izsit no rokām pudeles ar alu, utt. Bez tam, lai dabūtu nagos Mamudu, viņi Ahumam būvē speciālu Melno Aeroplānu. Pilotu vietu noteiktajā laikā paredzēts ieņemt noslēpumainajam un ļaunajam Šaronam no VFR [mūsdienās - Vācijas Rietumu daļa]. Aeroplāns tiek būvēts tā sauktajā [pa]beigtajā telpā, virs kuras arī šī Ahuma mašīna planē un gaisā to notur kosmohipu indīgās actiņas un spārniņi. Tomēr Melnais Aeroplāns tā arī nekad nepacelsies gaisā, jo katru reizi, kad kaut kur pasaulē iestājas Džambas punkts, tas nogāžas zemē.

Mamudu iepriecina pastāvīga upurēšana, konkrēti iedzeršanas un iepīpēšanas izpausmēs. Pirmā upurēšana palīdz piepildīt Absolūtā Alus Ezeru, otrā – kuplināt Kaņepju Dūmu Mākoni. Savukārt katra mēneša 19. datumā Mamuda nolaižas no mākoņa un neredzams staigā pa zemi, un pati galvenā viņa staigāšanas diena ir 19. jūlijs (saskaņā ar leģendu, tieši šajā dienā [э] pirmoreiz parādījās pasaulei franču režisora Kloda Zidī filmā Banzai). Lai atvieglotu Mamudas zemes gaitas, uzticamie maumudisti katrā 19. datumā veic apjomīgas upurēšanas. Pats labākais upurēšanas veids ir upurēt Mamudam sevi pašu, t.i. – caur iedzeršanu un iepīpēšanu galīgi pārmamudoties jeb sasniegt Džambas punktu. Mumudisti piekpj arī meditāciju praksi, respektīvi, skaita mamudantras. Tā ir divas – optimistiskā, tautā zināma kā Жопа смальцем шипит и пенится, un īsā pesimistiskā – Жертва инсулина. [Mantru tekstus aptuveni varētu tulkot šādi - Šņāc un puto tauki dirsā un Insulīna upuris, taču, kā zināms, meditatīvajā praksē galvenā iedarbība ir tieši vibrācijām, tāpēc mamudantru semantisakajam skaidrojumam nav absolūti nekādas nozīmes M. praksē.]

Saskaņā ar M., katrā cilvēkā atrodas viņa samazinātā kopija – tā sauktais alus direktors, sava veida vadošais labpatikas kontūrs. Kad cilvēks iedzer, iepīpē, veic radošu vai jebkādu citu priecīgu darbību, alus direktors ģenerē īpašu signālu, Kaņepju vai Absolūto, kurš attiecīgi tiek nosūtīts Mamudam uz Mākoņa vai uz Ezeru. Šajā pocesā alus direktora apmēri nedaudz palielinās. Kad nepārtrauktas mamudošanās rezultātā alus direktora apmēri sasniedz tā nēsātāja ķermeņa apjomus un tie abi saplūst, tad cilvēks, varētu teikt, saplūst ar Mamudu.  Ja šādu stāvokli sasniedz vairāki mamudisti vienlaicīgi, tas tiek saukts par Džambas punktu. Šajā punktā Mamuda mirst un tūlīt pat atdzimst no jauna. Tas izskaidro visas pasaules maumudistu sasveicināšanās formula, sava veida saukli – Mamuda dzīvs! – Mamuda dzīvs mūžam!

Saskaņā ar M. sociālpsiholoģisko doktrīnu, pastāv piecu tipu jeb pirkstu cilvēki – tiek uzskatīts, ka Mamudas plauksta ar lielākiem vai mazākiem panākumiem gulstas pār katru no mums. Pirmais ir mamudas pirksts (ar mazo m). Tas pārstāv Mamudas materiālo iemiesojumu uz zemes, kas atrodas pastāvīgā iedzeršanas stāvoklī, bezformīgā apģērbā, ar veselīgi zilplēku sejas krāsu, viņu alus direktors vienmēr pārsniedza ķermeņa izmērus. Mamuda apsēžas, viņi gulstas. Viņi uz mūžiem ir upurējuši sevi Mamudam un pēc nāves bez pēdu saplūdīs ar to, pārvēršoties par viļņiem uz Absolūtā alus virsmas. Otrs, arī visnotāl cienījams, tips ir skrami jeb Mamudas skolas darbinieki. Skrams vienlaicīgi ir pats sev gan skolnieks, gan skolotājs, viņs pats sev daudzbalsīgi lasa lekcijas savā galvā, jebšu diriģē neredzamu orķestri, un veic daudz citu dīvainu darbību. Skramus uzskata par trakajiem un šizofrēniķiem, taču tā nav. Viņi ir dzīvas Mamudas rotaļlietas, un viņu izcelsme vēl aizvien ir neskaidra. Trešais pirksts – tie ir paši mamudisti, un attīstītākie no tiem tiek saukti par mumudnešiem.

Tālāk seko ciešanu zona. Tālāk – vien tikai puse pirksta. Tā ir desapiens [no homo sapiens, vārdu homo nomainot uz vārdu desa] kasta. Viņu alus direktors ir kropls kopš dzimšanas un, kad viņi iedzer, tad viņu kroplums aug augumā un sāk izpausties ārēji. Tas ir nepatīkams skats. Desapiensi – tie ir sīkpilsoņi, piezemēti mietpilsoņi. Viņi var iepīpēt un iedzert, kau no ādas ārā līzdami, bet Mamudas neviennozīmīgais skaistums paliks viņiem apslēpts. Viņiem ir ļoti attīstīts bara instinkts, un viņi viegli pakļaujas dirsgalvju mainpulācijām. Dirsgalvji – tas ir pēdējais, nokaltušais Mamudas pirksts. Dirsgalvji vienkārši ir tukši, viņos alus direktora nav vispār. Jūtot šo tukšumu, dirsgalvji ir ārkārtīgi agresīvi, ar vardarbīgām tieksmēm, un vienmēr tiecas pēc varas sagrābšanas. Mamudisti uzskata, ka tieši dirsgalvji izgudrojuši politiku un politiķus, karu un armiju, tirdzniecību un naudu, lubu literatūru un avīzes, noziedzību un mentus [represīvos orgānus], narkomāniju un narkologus, soda psihiatriju [atcerieties grāmatu Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu], reliģisko fundamentālismu, fašismu, komunismu un daudzas citas institūcijas un parādības, kas apspiež personības brīvību. Jāpiezīmē, ka augšminētais dalījums pirkstos nav jāuztver konkrēti attiecībā uz konkrētu personu, tie drīzāk ir psiholoģiskie tipi, kas var sadzīvot vienā cilvēkā, un ar to savstarpējo cīņu M. izskaidro lielāko daļu pasaules vēstures norišu. Jebkurā gadījumā, atbilstoši startifikācijai, Mamudam ir tikai 3,5 pirksti. Tādēļ tieši skaitlis 3,5 uzskatāms par svētu, 3,5 litri ir izlejamā alus bidona tilpums, tik šķautņu ir graņonkai (3,5 x 6) un zobiņu alus pudeles korķim (tikpat, cik šķautņu). Pie pārējām interesantām detaļām varam pieminēt Čmonsteru, Mamudas mīļoto suni, kurš izglāba saimnieka dzīvību, kad Ahums, kuru nospieda Krupis (tā tiek izskaidrots viņa krišanas iemesls), mēģināja noindēt savu brāli. Kopš tā laika āŒmonsters slēpjas, iemiesojoties visos neparastajos un interesantajos dzīvniekos. Katra mamudista pienākums ir atrast Čmonsteru ātrāk par kosmohipiem. Tāpēc Mamudam uzticīgajiem raksturīga goddevīga attieksme pret mazākajiem brāļiem.

Mamudisma eshatoloģija veidota kā parodija attiecībā pret analoģiskām mācībām. Armamudons sāksies tad, kad visi pasaules mamudisti pietuvosies Džambas  punktam, bet pats galvenais dirsgalvis sasniegs ideāli sfērisku formu (noapaļošanās tendence viņiem vērojama jau tagad) un pārsprāgs. Sprādziens izraisīs ķēdes reakciju citos drisgalvjos un sprādzienu vilnis pārvelsies pāri pasaulei. Ahums iesēdīsies Melnajā Aeroplānā, taču Šarons pēdējā brīdī tiks apmainīts ar Neprātīgo Mammu (labākā tā krupja puse, kurš nospieda Ahumu), un Aeroplāns lidos, stāvot uz vietas – tā notiek vienmēr, kas Neprātīgā Mamma ķeras pie kaut kā vadīšanas. Kosmohipi jau būs piezagušies pavisam tuvu Mamudam, bet tad, pateicoties mamudistu pūlēm, iestāsies vispārējais Džambas punkts. Čmonsters sakodīs Ahumu, un no tā uz visiem laikiem izplūdīs varaskāres inde, Kaņepju Mākonis sajauksies ar atmosfēru, bet Absolūtais alus – ar pasaules ūdeņiem. Mamuda nokāps uz zemes un mājos tur mūžos. Izzudīs vajadzība lietot jelkādas vielas apgaismības vai apmierinājuma sasniegšanai, jo iestāsies vispārēja, daudzveidīga pārmamudošanās, kurā visiem būs labi un visi būs skaidrā.

Ir zināms arī par noslēpumaino Milžu grāmatu pastāvēšanu, kas izvērsti tulko dažādus dzīves aspektus caur mācības prizmu; pagaidām gan zināms tikai vienas grāmatas saturs – Punkts uz pieres, kas ir dialoģisks traktāts par Krupja dabu. Jebkurā gadījumā, M. nevar uzskatīt par reliģiju, bet par sev draudzīgu tas uzskata plašu mācību loku, sākot ar rastamaniem un miķkiem līdz pat daosiem un hasidiem.

Neraugoties uz M. fantasmagorismu un infantilismu, tam ir ne mazums sekotāju, īpaši Pēterburgā, Kijeva, Zaparožjē un Dņepropetrovskā, kur tie katrā 19. jūlijā rīko masveida sanākšanas un uzvedas maksimāli ekscentriski, pilnīgā saskaņā ar mācības kanoniem.

Vienīgais, skaistais komentārs pie “Mamuda mūžam dzīvs!

  1. Hi, I’m Bob March who pictured such Frenk Mamuda being at hippy moving in Dnepropetrovsk 90′s :)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*

Huh?