Iecavas rokfestivāls 1983

1983.gadā Iecavā pulcējās neredzēti daudz cilvēku.Tur notika pagrīdes festivāls ar aptuveni piecpadsmit grupu piedalīšanos un segvārdu Dzimšanas diena pie vecmāmiņas. “Tolaik bija daudz labu grupu, kurām nebija, kur likties — spēlēt varēja visādos pagrabos un citās šaubīgās vietās. Izdomājām uztaisīt festivālu — tas bija bezmaksas, sametāmies tikai elektrībai. Tas bija vienas nakts pasākums, spēlēja Pita Andersona grupa Dopings, Atonālais sindroms, Bastards, Pelni, Dzelzs ceļš… Nekādu nekārtību — viss bija draudzīgi, jo cilvēkus vienoja mūzika, bet pēc tam mani pie mājas ievilka pelēkā volgā un desmit stundas pratināja, ka lauku sētā nedrīkst pulcināt vairāk cilvēku, nekā var mājā ieiet, un ka pa krūmiem esot dziedājuši Dievs, svētī Latviju!…” atceras festivāla rīkotājs, toreiz grupas Tilts līderis Andris Černovs.

Paldies Andrim Ezergailim un Irēnai Svītei par dalīšanos fotomateriālā.
Laikabiedru komentāri laipni gaidīti.

2 domā tā par “Iecavas rokfestivāls 1983

  1. Pilnīga nostalģija. Skatos bildes un atceros. Gribu precizēt. Grupa Dopings nebija Pita Andersona grupa, tā bija grupa kurā viņš iekļāvās, Nosaukumu izgudroja viens no dibinātājiem Uldis Vegners, pirms spēles Ķekavā. Par to nosaukumu mani izsauca uz Rīgas rajona partijas komiteju, pie kultūras kuratores Endziņas, kas mani strostēja, ka patvaļīgi nedrīkst sev piešķirt nosaukumu, ka tā esot narkotiku popularizēšana… utt. Atkratījos ļoti vienkārši, palūdzu, lai uzrāda likumu, kurš ir pārkāpts. Tāda nebija. Savukārt pēc Iecavas mani izsauca Latvijas Universitātes 1. nodaļas (VDK) darbinieks. Tā pati vēsture. Saruna miermīlīga, beidzās pēc mana lūguma darīt man zināmu, ko esmu pārkāpis. Represija izpaudās tādā veidā, ka tika atņemta deju ansambļa 1. kategorija,ka ļāva mums oficiāli spēlēt dejas pa visu Latvijas PSR teritoriju. Bet tad jau sākās jauni laiki, Rīgas rokklubs un tam vairs nebija nozīmes. Uldis Fārts

  2. Nostaļģija konkrēta.Brauciens “pie vecmamiņas” ar dzelteno IKARUS pasažieru busu.Varētu teikt,kad tas bija”dopinga”izbraucienu transports.Džeks,kurš gādāja busu bija kaislīgs R&R un blues cienītajs,entuziasts un veda varētu tā teikt uz šariņu.
    Bildēs saskatītas dadz pazīstamas sejas,kuras jau daudzus gadus nav ne redzētas,ne dzirdētas.Atmiņā palikuši trīs vīriņi ģērbti melnās ādas žaketītēs,varēja redzēt,kad ar muzicēšanu viņiem nav tuvas attiecības.
    Stūra mājā arī bija pabūts,veikts izskaidrošanas darbs ar to arī beidzās,teica,ka spēlējam sātanisku mūziku ,vajag spēlēt Pahmutovu utt.
    Forši laiki tomēr bija,instrumenti un aparatūra nebija pieejama kā tagad,aizej uz bodi vai pasūti netā un pieved pie mājam.
    Protams J.Vanadziņš kurš vēl joprojām ir uz skatuves ir satikts un dzirdēts.
    Juris

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*

Huh?