Digeri. Neredzamais cirks

1967.02.24-26. Invisible circus. Neredzamais cirks.

Invisible Circus plakātsAtminoties pirms gada notikušos Trips festivālus, digeri kopā ar Mākslinieku atbrīvošanas fronti nolēma sarīkot ne mazāk aizraujošu pasākumu 72 stundu garumā. Viņu mērķis bija parādīt publisko pasākumu bezzobainību un vājumu, izvedot alternatīvu notikumu, kurā katram klātesošajam ir iespēja būt nevis pasīvam skatītājam, bet gan aktīvi iesaistīties notiekošajā. Publicitātei tika nodrukāts un izlīmēts tūkstotis krāsainu plakātu, un tā arī bija vienīgā reklāma.

Neredzamais cirks notika Glaidas baznīcā ar Glaidas fonda atbalstu. Par ēdienu rūpējās digeri, LSD bija pieejams ievērojamās devās, spēlēja Orkus’tra, notika dzejas lasījumi. Pasākums izvērsās visnotaļ skandalozs un baznīcas pārstāvji to pēc 8 stundām pārtrauca dēļ neķītras ķēmošanās un seksuāla rakstura pārkāpumiem iesvētītā vietā. Un bija jau arī, par ko.

Baznīcas pagrabstāvā atradās liela zāle, kas bija burtiski piegāzta ar plastmasas atgriezumiem, ko digeri vairākas dienas bija veduši no pilsētas rūpnīcas. Uz zāli no ielas līmeņa veda lifts un, izkāpjot no tā, cilvēkiem vajadzēja vārda tiešā nozīmē līdz viduklim lauzties cauri šiem plastmasas džungļiem, ceļu apgrūtināja potīšu augstumā savilktas auklas. Tālāk apmeklētājs nonāca nelielā telpā, kurā bija pārbāzta ar cilvēkiem, kurā valdīja nenormāla tveice un neiedomājams troksnis, jo spēlēja rokgrupa, ar kuras aparatūras jaudu pietiktu arī krietni plašākām telpām. Atlikušo pagrabstāva daļu aizņēma baznīcas kafetērija, kas bija pārveidota par rekreācijas zonu, uz viena no galdiem atradās milzīgu izmēru punša trauks ar LSD spēcinātu apelsīnu limonādi tajā.

Augšstāvā baznīcas kabinetos bija izveidoti “mīlas saloni”, ar svecēm, smaržkociņiem, krāsainiem Indijas audumiem pārklātiem matračiem uz grīdas, masāžas eāļļm, no iekšpuses slēdzamām durvīm un bez papildus apgaismojuma. Mīlas alejas gaiteņa galā savukārt izvietojās The John Dillinger Computer Service – izmanotjot mimeogrāfu, šeit tika gatavot preses momentizlaidumi, kas atspoguļoja Neredzamajā cirkā notiekošo. Reportieri ziņoja, kas kurā baznīcas kaktā norisinās, ar trafaretiem uzrakstīja sagatavoja materiālu, kurš tūliņ tika pavairots un izdalīts pūlim. Kāds no reportieriem apmeklēja bāru ielas pretējā pusē un, izdzirdējis bārmeņa un saimnieka karsto strīdu, tūlīt to pierakstīja. Liels bija strīdnieku pārsteigums, kad pēc pāris minūtēm viņiem tika pasniegts preses speciālizlaidums ar precīzu strīda atstāstu!

Paralēli notika konference “Par piedauzīgā dabu”, kurā piedalījās advokāts, mācītājs, vietējais policists un digeru pārstāvis. Dalībnieki sēdēja pie galda, bet klausītāji stāvēja kājās. Aiz dalībnieku galda pie sienas atradās stikla vitrīna ar lodziņu uz otru istabu, un viens no digeriem diskusijas laikā eksponēja tajā savus dzimumorgānus. Diskusijas dalībnieki to neredzēja un nespēja saprast skatītāju līksmo reakciju. Konferences noslēgumā četri nesēja telpā ienesa matraci ar baldahīnu, un nolika to uz galda. Uz matrača kails pāris nodarbojās ar seksu. Trešdaļa telpas bija norobežota ar papīra loksnēm, un tagad no tām iznāca ducis gandrīz kailu vēderdejotāju, kas bungu skaņas pavadībā dejoja apkārt mīlas pārim, it kā aicinot klātesošos pievienoties notiekošajam.

Baznīcas centrālajā daāļ vairāki simti cilvēku darīja to, kas viņiem ienāca prātā. Kāds uz elektriskajām ērģelēm spēlēja Šopēna Sēru maršu, vairāki pāri altāra aizsegā nodarbojās ar mīlestību, bet virs viņiem uz improvizēta tabernākula stāvēja milzīga auguma svarcēlājs, apgaismots no augšas, onanēja un transā zīmēja pats sevi. Citi skaāļ balsī izkliedza savas atklāsmes, tostarp arī mikrofonos, skanēja ducis afrikāņu bungu. Gaisā lidinājās pāris satrauktu dūju, cilvēki sveču gaismā izģērba viens otru, kamēr gaisā mutuļoja simtiem smaržkociņu reibinošie dūmi. Vestibilā bariņš geju, skaļi stenot, nodarbojās ar orālo seksu, un pulciņš padsmitnieku sārtām sejām viņus vēroja. Vairāki elles eņģeļi sānu solos izklaidējās ar mūķenes tērpā ģērbtu skaistuli, kura skaļi kliedza – vēl, vēl!, un arī dabūja vēl. Melnādains transvestīts, ceļos nometies, izkliedza savus grēkus, un viņu pātagoja bezzobains albīns. Pāris kailu cilvēku pa ejām vizinājās ar velosipēdiem, vecs, bārdains vīrs iztēlojās sevi par dievu un skaļa balsī apsūdzēja klātesošos viņa vārda veltā valkāšanā…

Pasākuma gaisotnē atgādināja sirreālu Felīnī filmu, tā bija priecīga, pat līksma, neviens nelikās nobijies vai samulsis. Bija ieradušies arī preses un televīzijas pārstāvji, taču neviens ar viņiem nerunāja, tie stāvēja maliņā, acis izbolījuši un mutes pavēruši. Ieradās arī policija un ugunsdzēsēju pārstāvji, līdz kuriem bija nonākušas ziņas par ugunsnedrošo situāciju pasākuma norises vietā. Lieki piebilst, ka baznīcas pārstāvju, kuri visu laiku atradās uz infarkta robežas, varas pārstāvju rīkojums pārtraukt pasākumu nāca kā debesu manna. Ap četriem-pieciem no rīta tas tika paziņots pa skaļruņiem un izplatīts Dilindžera preses specizlaidumā. Formāli pasākuma pārtraukšanai vēlāk tika minēti sekojoši iemesli: 1. Pārlieku daudz apmeklētāju; 2. Pornogrāfisku filmu demonstrēšana kafetērijā; 3. Izdedzināti caurumi un sveču traipi uz sarkanā paklāja; 4. Kaili pasākuma dalībnieki.

Astoņu stundu laikā Neredzamo cirku apmeklēja ap 20 000 cilvēku, un nav zināms, cik vēl būtu nākuši, ja tam būtu ļauts turpināties. Tie, kas vēl bija uz vietas, vairāki tūkstoši, līdz ar rīta gaismu devās uz Klusā okeāna piekrasti, cepa uz ugunskuriem desiņas un dziedāja. Kaut arī Neredzamo cirku apmeklēja ducis preses pārstāvju, dienas laikrakstos neparādījās ne rindiņas par to.  Acīmredzot tur notikušais bija pārlieku grūti saprotams un izskaidrojams parastajam cilvēkam, un tur piedzīvotais saglabājās katra paša atmiņās un sirdī. Nekas tāds Sanfrancisko vairs nekad netika pieredzēts.

(turpinājums sekos)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*

Huh?