Bitņiku kustība

Viens no bitņiku rakstniekiem Džeks Keruaks romānā “Dharmas blandoņas” 1958.gadā rakstīja par iedomāto nākotnes modeli:
“Vajag, lai pasauli piepildītu dīvaiņi ar mugursomām, kuri atteiktos pakļauties vispārējiem patērētāju sabiedrības noteikumiem. ā»audis strādā tādēļ , lai iegūtu privilēģiju izmantot visas šīs grabažas, kuras pēc savas būtības ir nevajadzīgas. Manā priekšā iznirst grandioza mugursomu revolūcija, tūkstoši un miljoni jauno amerikāņu ceļo ar mugursomām plecos, kāpj kalnos, raksta dzejoļus, kuri tiem nejauši ienāk prātā un darot dažādas dīvainas lietas viņi uztur sevī mūžīgu brīvības sajūtu.”

Bītņiku kustība sākās ASV 20.gadsimta 40.gadu beigās – 50.gadu sākumā, neliela jaunu rakstnieku grupiņa, centās pret dzīvi izturēties bezrūpīgi un literatūrā ieviesa spontāno rakstību, dzejas brīvās formas. Vārds beat 2.pasaules kara beigās bija izplatīts melno džeza mūziķu vidū un slengā tas nozīmēja – sakauts, apspiests. Kāds žurnālists jau 1944.gadā šo vārdu attiecināja uz Viljamu Berouzu. Pie slavenākajiem bitņikiem varam minēt Alenu Ginsbergu, Viljamu Berouzsu, Lorensu Farlingetti.

“Bītņiku kustība sākās jau apmēram 1944- 45.gadā, kad satikās Džeks Keruaks, Viljamss Berouzs, es un vēl daži  no mūsu draugiem,” atceras Alans Ginzbergs, “Berouzs tad jau rakstīja, Keruaks jau bija dzejnieks un dažu grāmatu autors, mēs bijām jauni. Dažu nākamo gadu laikā mēs eksperimentējām ar tādiem jēdzieniem kā “draudzība”, “vienotības sajūta”, “jauns redzējums”, “jauna apziņa”

50.gadu sākums- tas bija pagrieziena punkts, kad visas personīgās domas kļuva sabiedriskas, bet sākot ar 1945.gadu parādījās garīgā atbrīvotība, pēc tam vārda atbrīvošana no cenzūras 1950- 1955. gados, pēc tam vārds gāja pie lasītāja.”

Par sasisto dzimteni kļuva Kalifornija, Sanfrancisko.1953.gadā jaunais dzejnieks Lourenss Ferlingetti sāka izdot nelielu žurnālu ar nosaukumu “City Lights” ( Lielpilsētas ugunis), bet pēc diviem gadiem Kolumbusā, centrālajā San Francisko ieliņā tika atvērs neliels veikaliņš, kurā tika pārdotas pirmās bītņiku grāmatas, pašas slavenākās no tām bija Džeka Keruaka “Ceļā” (1957) un dzejnieka Alana Ginsberga” Gaudas ” sava veida kustības manifesti.

Jau no paša sākuma bītņiku kustība bija ne tikai literārs vai māksliniecisks virziens, bet gan pietiekami agresīvs, var pat teikt ekstrēmi noskaņots ideoloģisks grupējums, kuš izjuta simpātijas pret tikko kā atkal modē nākušo marksismu, krievu anarhismu (tādēļ tika izdots Kropotkins, Bakuņins), Lielo Oktobra revolūciju un trockismu vienlaicīgi (līdz pat šim brīdim Sanfrancisko eksistē ne mazāk kā desmit trockiski noskaņotu avīžu un žurnālu.). Viņus interesēja arī budisms un dzenbudisms, meditācijas prakse.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*

Huh?